Comments Off
Dublinā tiks dibināts Latvijas uzņēmēju Biznesa klubs
Šodien Dublinas restorānā “Admiral” pēc Latvijas vēstniecības Īrijā iniciatīvas un ar tās atbalstu tiks dibināts Latvijas uzņēmēju Biznesa klubs,
kurā apvienosies tautieši, kuri ir izveidojuši savu biznesu Īrijā, kā arī tie Latvijas uzņēmēji, kuri plāno ienākt Īrijas tirgū.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas vēstniecībā Īrijā, vēstniecība informēs uzņēmējus par attīstības perspektīvām Īrijā un par vēstniecības iespējām palīdzēt dibināt biznesa kontaktus, kā arī sniegt informatīvu un konsultatīvu atbalstu.
Vēstniecība aicina uzņēmējus izmantot Biznesa klubu kā iespēju apmainīties ar pieredzi, nodibināt jaunus sakarus, kā arī vienkārši iepazīt savus kolēģus Īrijā.
Pirmajā apaļā galda diskusijā piedalīsies arī “Enterprise Ireland” pārstāvis, kurš informēs par pārtikas rūpniecības biznesa iespējām Īrijā. Atsevišķa prezentācija tiks veltīta Īrijas specifiskajai nodokļu politikai uzņēmējdarbības jomā.
Pirmās tikšanās reizes noslēgumā uzņēmēji dosies ekskursijā uz latviešu biznesa Īrijā celmlauža Kārļa Pētersona vēl 19.gadsimtā dibināto un joprojām veiksmīgi darbojošos pīpju ražošanas uzņēmumu “Peterson of Dublin”.
Vēstniecība lūdz atsaukties vēl uzņēmējus, kuri vēlētos piedalīties kluba pasākumos, nosūtot e-pastu ar nosaukumu “Biznesa klubs” uz adresi “renars.danelsons@mfa.gov.lv”, tajā norādot savu vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un (vēlams) darbības jomu.
Daiga Kļanska LETA
31.05.2010
Copyright © LETA
Comments Off
Latvijas un Somijas ekonomiskās sadarbības iespējas
Arvien populārāki kļūst biznesa forumi, kas tiek rīkoti starp valstīm ar mērķi veicināt biznesa kontaktu veidošanos un paplašināt sadarbības iespējas.
Latvijā nozīmīgu lomu šādu forumu veidošanā ieņem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Jau pavisam drīz, 7. jūnijā, Rīgā tiks rīkots Latvijas – Somijas biznesa forums.
Pozitīvi ir tas, ka pēdējā laikā valsts amatpersonas, dodoties ārvalstu vizītēs, pavada arī vietējo uzņēmumu delegācijas. Uzņēmēji ir ieinteresēti šāda veida sadarbībā, jo tas palīdz stiprināt starptautiskos kontaktus, turklāt tā ir lieliska iespēja iepazīstināt ar savu produkciju vai pakalpojumiem un veicināt jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Arī šis forums norisināsies Somijas prezidentes Tarjas Halonenas vīzes ietvaros.
No Somijas savu dalību forumā ir apstiprinājuši 54 uzņēmumi un arī valstiskas/nevalstiskas organizācijas. Uzņēmumi pārstāv visdažādākās nozares – transports un loģistika, bankas un finanšu iestādes, informācijas tehnoloģijas, pārtikas ražošana un tirdzniecība, kā arī cita veida ražotāji, uzņēmumi, kas darbojas enerģētikas jomās un daudzi citi.
Jāatzīmē, ka šajā sarakstā ir arī jau Latvijā strādājoši Somijas uzņēmumi, to filiāles, kas jau ir paspējuši iekarot patērētāju interesi un uzticību. Tie, piemēram, ir „Nordea” banka, „Prisma” lielveikalu tīkli, „Neste” degvielas uzpildes stacijas un citi. Uzņēmumi, kā savas intereses ir norādījuši gan sadarbības partneru meklēšanu, gan investīciju veicināšanu, gan iepazīstināšanu ar saviem pakalpojumiem un precēm.
Sadarbība starp Somiju un Baltijas valstīm iesākās jau deviņdesmito gadu sākumā. Igaunija šajā ziņā ir bijusi visaktīvākā, jo tai ir izdevies piesaistīt sev vislielāko interesi un investīciju apjomus. Šobrīd aktuāla ir kļuvusi arī Igaunijas investoru interese par Somijas tirgu. Savukārt Somijas un Latvijas Tirdzniecības asociācija tika dibināta 1997. gadā. Asociācijas galvenais mērķis bija attīstīt tirdzniecības sakarus starp abām valstīm, kā arī sniegt dažāda veida atbalstu, konsultācijas un apmācības.
Asociācijas dalībnieku skaits pieaug ik gadu. 2006. gadā Somijas investoru skaits Latvijā bija 290, kas bija aptuveni uz pusi mazāks nekā Igaunijā, tomēr viennozīmīgi atzinīgi vērtējams. Arī procentuāli Somijas investīciju apjoms nav liels, tomēr tas joprojām ir aktuāls jautājums, kad investīciju apjoms Latvijā ir krasi samazinājies, salīdzinot ar straujo pieaugumu pēc 2004. gada.
Pēc Latvijas bankas statistikas datiem 2009. gada beigās Somija bija desmitais lielākais investētājs Latvijā.
Galvenās investīciju nozares bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība un citas. Tas tikai pierāda to, ka sadarbība ar Somiju, tāpat kā ar citām Ziemeļvalstīm, Latvijai ir svarīga.
Informācija no: Pozitivus.lv
Comments Off
“airBaltic” – jaunas vakances!
Cabin Attendant – Trainee
airBaltic Cabin Attendant is on board the aircraft for the safety, welfare and comfort of the passengers. The Cabin Crew has to greet the passengers as they board the aircraft, demonstrate the emergency procedures, serve food, drinks and sell duty free goods. Cabin Attendant is responsible for the safety of all passengers during flights and ensures that customers are the main priority. Candidate should work shift hours according to the crew schedule.
Requirements:
Willingness to work in customer service field and positive attitude
High standard of English, Latvian and good Russian
Graduate secondary education or equivalent
Team player and high sense of responsibility
Strong communication skills, dynamism and stressresistance
Excellent level of health and ability to swim
We offer:
Free of charge Cabin Crew training course
Interesting job in developing international company
Competitive remuneration package, social security and career growth opportunities
To join our company, please visit http://www.airbaltic.com to complete the application form in http://recruite.airbaltic.com/ and attach your CV and motivational letter by June 14, 2010.
Please consider that we will contact only selected candidates.
Information from: airbaltic.com
Comments Off
Rīgā jau šogad būs BEREC birojs
Rīga, 31.maijs, NOZARE.LV. Rīga apstiprināta par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroja mītnes vietu, par to šodien nolemts Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes balsojumā Briselē, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards skaidro, ka “pirmo reizi Latvijā tiks izvietota ES līmeņa iestāde, un tas nozīmē ne tikai jaunas darba vietas un ieguvumu Latvijas ekonomikai nodokļu jomā, bet arī plašāku atpazīstamību Eiropā un iespēju pierādīt – mēs varam”.
SM uzsver, ka BEREC atrašanās Rīgā viennozīmīgi veicinās arī konferenču un dažādu sanāksmju norises pieaugumu.
Rīgu biežāk apmeklēšot pārējo ES dalībvalstu elektronisko sakaru nozares eksperti, no kā ieguvēji varot būt arī starptautiskā lidosta “Rīga” un nacionālā aviokompānija “airBaltic”.
Ieguvums no BEREC biroja mūsu galvaspilsētā būšot arī Sabiedrisko pakalpojumu Regulēšanas komisijai, kura varēs saņemt BEREC konsultācijas ikdienas darbā.
SM uzskata, ka Latvijas darba grupa ir paveikusi lielu darbu, lai pārliecinātu dalībvalstis, ka BEREC birojs var atrasties arī ārpus Briseles, lai gan arī atzīst, ka šādu politiku nosaka arī starp ES dalībvalstīm noslēgtā “džentelmeņu vienošanās”, kas paredz aģentūras un iestādes, ko izveido ES, izvietot jaunajās dalībvalstīs, kur šādu aģentūru vai iestāžu nav.
Darba grupa, kurā bija pārstāvji no Satiksmes, Ārlietu un Finanšu ministrijas, Ministru prezidenta biroja un citām institūcijām, esot organizējusi divpusējas tikšanās ar vairākām ES dalībvalstīm un “īsā laikā panākusi gandrīz neiespējamo – no negatīvās dalībvalstu attieksmes par Latvijas piedāvājumu ir spējusi nodrošināt, ka mūsu valsts priekšlikums saņem vienbalsīgu atbalstu”, skaidro SM.
Jau ziņots, ka šā gada 8.aprīlī Latvija oficiāli pieteica savu kandidatūru BEREC biroja mītnes vietai un bija arī vienīgā dalībvalsts, kas izteikusi šādu priekšlikumu. Bet 21.aprīlī satiksmes ministrs ES dalībvalstu vēstniekiem Latvijā prezentēja BEREC biroja iespējamās mītnes telpas Rīgā, Baznīcas ielā 25.
Plānots, ka BEREC birojs Rīgā sāks darbu jau šogad. Saistības starp Latviju kā iestādes uzņēmējas pusi un BEREC biroju noteiks attiecīgs sadarbības līgums.
Jau iepriekš ziņots, ka BEREC ir valsts pārvaldes iestāžu konsultatīvā grupa, kuras mērķis ir veicināt konsekventu elektronisko sakaru nozares tiesiskā regulējuma piemērošanu ES. Par šādas institūcijas izveidošanu lemts pērn 26.oktobrī, un tās lēmumi būs saistoši visām ES dalībvalstīm.
Informācija no: nozare.lv
Comments Off
Rīgā arvien populārāks kļūst velotūrisms
Rīgā arvien populārāks kļūst velotūrisms, taču tā attīstību apgrūtina nesakārtotā infrastruktūra, atzīst biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie nozares pārstāvji.
Velonoma paliek arvien populārāka gan Rīgas iedzīvotāju, gan viesu vidū – velosipēdus iznomā lielajiem sporta pasākumiem – velobraucieniem, maratoniem, kā arī korporatīviem pasākumiem. Savukārt tūristi izvēlas velopastaigas pa Rīgu – Vecrīgu, parkiem, – kā arī eksursijas ārpus Rīgas, kuras var paveikt vienas dienas laikā, piemēram, uz Jūrmalu. Klienti, kas izmanto velonomu Siguldā, protams, veic braucienus pa Siguldu un tās apkārtni,” stāsta tūrisma preču veikala “Gandrs” mārketinga vadītāja Jekaterina Černobrovaja.
Rīdzinieki velosipēdus visbiežāki izmanto, lai aizbrauktu kādā īsajā velobraucienā – uz Jūrmalu vai Mežaparku. Parasti velosipēdi tiek iznomāti uz dienu vai diennakti.
Taču, salīdzinot ar Eiropas galvaspilsētām, tādām kā Parīze vai Amsterdama, velotūrisms Rīgā tikai tagad sāk attīstīties. “Rīgā vēl nav attīstīta infrastruktūra ar veloceliņiem, maršrutiem, velosipēdu novietnēm. Arī velokultūra veidojas tikai tagad, tomēr popularitāte aug, jo velosipēdu iznomātāji paliek arvien aktīvāki un pieaug pieprasījums no viesnīcām par velonomas iespējām,” norāda “Gandrs” pārstāve.
Arī “City Bike” pārstāve Una Līce norāda, ka velonoma Rīgā ir tikai attīstības posmā. “Pagaidām grūti spriest par velonomas popularitāti – jāpaiet zināmam laikam, lai varētu veidot statistiku,” atzīst Līce.
“Lai Rīga līdzinātos citām Eiropas pilsētām velotūrisma jomā, jāpaiet pāris gadiem, jo Rīgā vēl nav attīstīta velosatiksme, kā arī nav skaidri definēti satiksmes noteikumi, velobraucējiem nav īsti skaidrs, pa kurieni saprātīgāk būtu braukt – pa ietvi vai braucamo daļu,” norāda Līce, piebilstot, ka tomēr ir prieks, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies gājēju, velosipēdistu un autovadītāju savstarpējā saprašanās.
Arī Baltijas tūrisma mārketinga uzņēmuma ”Baltic Tourism Marketing Services” pārstāve Eva Staltmane atzīmē, ka veloekskurijas pa pilsētām ir populāras un Rīga sava kompaktuma dēļ būtu ļoti labi tām piemērota. “Diemžēl nesakārtotās infrastruktūras dēļ to nav iespējams nopietni piedāvāt ārzemju viesiem. Interese ir bijusi, bet tā galvenokārt atduras pret drošību,” norāda Staltmane.
Informācija no: nra.lv
Comments Off
Pēc nedēļas Līvānos darbu sāks moderna kokogļu ražotne
Nākamās nedēļas beigās sāks strādāt jaunā SIA “Līvānu Karbons” kokogļu ražotne Līvānos, kuras tehnoloģija atšķiras no Latvijā līdz šim izmantotajām un ir arī augstražīgāka, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Līvānu Karbons” pārstāve Mila Fomkina.
Patlaban ražotnē tiek gaidīti speciālisti no Beļģijas, kuri pārbaudīs uzstādītās kokogļu ražošanas iekārtas, sacīja Fomkina.
Viņa piebilda, ka, tiklīdz iekārtu pārbaude beigsies, “Līvānu Karbons” sāks kokogļu ražošanu, jo rūpnīca jau pilnībā nokomplektēta ar darbiniekiem un ir sagādātas arī nepieciešamās izejvielas.
Jaunajā ražotnē ieguldīti vairāk nekā pieci miljoni eiro (aptuveni 3,5 miljoni latu). Pateicoties jaunai tehnoloģijai, ražotnes apjoms sasniegs 6000 tonnas gadā, informēja Fomkina. Projekta realizāciju kreditēja “Latvijas Krājbanka” un ražotnes sagatavošana darbam ilga divus gadus.
“Ņemot vērā kokogļu tirgū pieaugošo pieprasījumu Skandināvijā un Eiropā, tika apskatītas vairākas alternatīvās kokogļu ražošanas tehnoloģijas. “Lambiotte” tehnoloģija tika izvēlēta kā visefektīvākā, jo tā nodrošina zemāku kokogļu ražošanas pašizmaksu uz produkcijas vienību nepieciešamajam kokogļu daudzumam,” skaidroja Fomkina.
“Lambiotte” tehnoloģija ļauj saražot kokogles augstākā kvalitātē, jo oglekļa saturs produktā ir 85% līdz 92%, salīdzinot ar 75% līdz 80% citos ražošanas procesos. Šī tehnoloģija ļauj kokogles ražot ar augstu efektivitāti un ražīgumu, jo vienas kokogļu tonnas ražošanai nepieciešami astoņi kubikmetri koksnes, salīdzinot ar desmit līdz 12 kubikmetriem koksnes uz tonnu, kas ir citos ražošanas procesos.
Process ir pilnībā automatizēts un nodrošina minimālu darba roku izmantošanu, kas ievērojami samazina ražošanas izmaksas.
“Lambiotte” retortes jeb slēgtas kameras koksnes pārogļošanai bez skābekļa piekļuves uzstādītas Polijā, Beļģijā, Francijā, Čehijā un tagad arī Latvijā. Pašlaik Līvānos ekspluatācijā ir divas “Lambiotte” retortes. Katras iekārtas ražošanas jauda ir līdz 2000 tonnām kokogļu gadā. Līdz gada beigām ir plānots uzstādīt vēl vienu retorti, kas palielina ražošanas apjomu līdz 6000 tonnām gadā, sacīja Fomkina.
“Ražotnes atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši. Latgale ir depresīvākais reģions Latvijā, bet joprojām pastāv liels attīstības potenciāls, lai veidotu ražošanas uzņēmumus. Mēs plānojam nodarbināt vairāk nekā 20 darbiniekus. Strādnieki pārsvarā būs no Rožupes un Līvāniem – tie, kas agrāk strādājuši bioķīmiskajā rūpnīcā, kā arī Līvānu stikla fabrikā. Sākumā viņi izies apmācību līdzīgā ražotnē Beļģijā un pāris mēnešus vēl turpinās strādāt tepat Latvijā beļģu speciālistu uzraudzībā,” sacīja “Līvānu Karbona” tehniskais direktors Ašots Mamikonjans.
“Ražošanas jaudas palielināšana nākotnē līdz 6000 tonnu gadā ļaus mums efektīvāk apkalpot pieaugošo pieprasījumu pēc kokoglēm Eiropā un Skandināvijā. Meža resursu apstrāde Latvijā ir daudz izdevīgāka Latvijas ekonomikai nekā vienkārša kokmateriālu eksportēšana. Mēs esam priecīgi aktīvi piedalīties reģiona attīstībā, ka arī attīstīt nozari ar daudzsološu nākotni,” piebilda Mamikonjans.
“Līvānu Karbons” īpašnieki darbojas kokogļu ražošanā kopš 1994.gada.
Saražotās grila ogles plānots realizēt gan vietējā tirgū tirdzniecības tīklos un restorānos, gan arī eksportēt uzpircējiem Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā.
SIA “Līvānu Karbons” īpašnieki ir Kiprā reģistrētā “Townwall Consultants Limited” (50%), Haiks Nikogosjans (40%, Armēnija), Seirans Nikogosjans (7,5%, Krievija) un Gevorgs Markosjans (2,5%, Latvija), liecina SIA “Lursoft” informācija.
Informācija no: nozare.lv
Eksporta uzņēmumus sagaida Izrāviens
Laikā, kad eksportspējas palielināšana ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomiskās situācijas uzlabošanā valstī, jau trešo gadu Lattelecom rīko inovatīvu biznesa pārvērtību projektu konkursu mazajiem un vidējiem eksporta uzņēmumiem. Šogad šim konkursam dots Izrāviena 2010 nosaukums.
Šis būs vērienīgākais gada eksporta veicināšanas projekts, kurā desmit uzņēmumiem būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas un detalizētus uzņēmējdarbības efektivitātes risinājumus no Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA).
Līdz 19. jūnijam mazo un vidējo eksportējošo uzņēmumu pārstāvji var pieteikt savu uzņēmumu konkursam, aizpildot anketu projekta Izrāviens mājaslapā http://www.izraviens.lv. Mēneša laikā pēc pieteikuma termiņa beigām konkursa kandidātus izvērtēs speciāli izveidota ekspertu komisija, ņemot vērā to atbilstību konkursa nolikumā minētajiem kritērijiem.
“Ceram, ka ar šo konkursu dosim nelielu impulsu, grūdienu vai spērienu daudziem uzņēmumiem, kas pēc tam palīdzēs valsts ekonomikas veicināšanai,” norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un turpina, “ne vienmēr uzņēmumam jāiegulda lielas investīcijas eksportspējas uzlabošanā, visbiežāk pareizi pielietoti biznesa instrumenti ir uzņēmuma konkurētspējas panākumu atslēga. Konkurss Izrāviens Latvijas mazajiem un vidējiem eksportējošiem uzņēmumiem būs kā nozīmīgs ceļrādis konkurētspējas veicināšanā ārējā tirgū. IT un finanšu nozaru līderi, kā arī par ārvalstu tirgu sasniegšanu atbildīgā valsts institūcija ir apvienojušies, lai dotu savu ieguldījumu Latvijas eksporta veicināšanā.”
LIAA vadītājs Andris Ozols uzskata, ka šī ir lieliska iespēja uzņēmējiem. “Šis projekts ir lielisks triju institūciju spēku apvienojums, kas ļaus uzņēmumiem saņemt padomus par trīs dažādām jomām vienlaikus, palielinot uzņēmumu konkurētspēju un tādējādi arī eksportspēju. Esmu pārliecināts, ka uzņēmumiem piedāvātie IT, finanšu un eksporta risinājumi sekmēs to izaugsmi ilgtermiņā,” atzīmē LIAA direktors A. Ozols.
Eksporta īpatsvars apstrādes rūpniecības apgrozījumā gada pirmajā ceturksnī turpināja palielināties (no 57 procentiem 2009. gada ceturtajā ceturksnī līdz 59 procentiem). Īpaši veiksmīgi palielināt eksporta daļu sanāca nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – no 38 procentiem līdz 62 procentiem, arī mēbeļu ražošanā (no 72 līdz 81 procentam) un poligrāfijā (no 41 līdz 50 procentiem).
Savukārt nozares ar vislielāko eksporta īpatsvaru joprojām ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Vismazākais eksporta īpatsvars saglabājas pārtikas nozarē.
Biznesa pārvērtību konkursā var piedalīties tie uzņēmumi, kuriem pērn apgrozījums bija robežās no 700 000 līdz 10 miljoniem latu.
Projekta ideja radās 2007. gadā, kad Lattelecom eksperti, analizējot tendences mazo un vidējo uzņēmumu biznesā, konkursa ietvaros nolēma piedāvāt labāko Lattelecom grupas speciālistu konsultācijas un izstrādātus risinājumus. Šogad konkursa mērķis ir veicināt Latvijas eksportējošo uzņēmumu uzņēmējdarbību, konkurētspēju un publicitāti.
Informācija no: mediji.lv
Serviss Darba Meklētājiem 